Salīdzinot ar elastīgiem materiāliem, piemēram, gumiju un plastmasu, mīkstajam akmenim ir izcila izturība pret augstām temperatūrām un novecošanos. Lai gan gumijai ir tendence mīkstināt vai sadalīties vidē, kurā ir augsta temperatūra, plastmasa var kļūt trausla pēc ilgstošas ultravioletā starojuma iedarbības. Mīkstais akmens tomēr demonstrē lielāku stabilitāti šādos apstākļos, saglabājot savas darbības īpašības ilgtermiņā. Turklāt mīkstajam akmenim ir lielāks blīvums; līdz ar to lietojumos, kur nepieciešams noteikts svars,-piemēram, arhitektūras vai interjera dekorēšanas jomā-tas izrādās praktiskāks nekā viegla plastmasa.
Mīkstā akmens primārais sastāvs ir līdzīgs parastajam akmenim; tomēr, izmantojot specializētas apstrādes metodes vai dabiskos veidošanās procesus, tā iekšējā struktūra tiek padarīta poraināka, tādējādi piešķirot tai elastību. Šis konstrukcijas raksturlielums nodrošina to, ka mīkstais akmens viegli nesadalās, pakļaujot ārējiem spēkiem; tā vietā tiek veikta neliela deformācija, lai efektīvi izkliedētu pielikto spiedienu. Turpretim, lai gan parasts akmens ir stingrs, tas var plaisāt vai pat saplīst, kad tiek pakļauts triecienam. Šis atšķirīgais mīkstā akmens atribūts padara to īpaši izdevīgu gadījumos, kad nepieciešama trieciena absorbcija vai seismiskā pretestība.